Narkomānija (narcomania; gr. narkotikos – reibinošs; mania – ārprāts, kaisle, tieksme) ir viena no lielākajām problēmām mūsdienu sabiedrībā. Medicīnā tā tiek skaidrota kā slimība, bet savukārt Baznīcā – kā grēks. Atkarība no narkotiskajām vielām, lai kādas tās arī nebūtu (marihuāna, kokaīns, heroīns, opijs, u.c.), izposta gan paša narkomāna dzīvi un personību, gan arī viņa ģimenes locekļu un līdzcilvēku dzīvi. Tomēr nav iespējams uz narkomāniju skatīties tikai no kāda viena skatu punkta, jo katrs gadījums ir apskatāms atsevišķi. Katram cilvēkam ir savs stāsts kā viņš ir pievērsies narkotiskajām vielām. Arī nikotīns un alkoholisms ir atkarības veidi.
Narkomānija medicīnas skatījumā
Populārajā medicīnas enciklopēdijā narkomānija ir skaidrota kā “spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot vienu vai vairākas (polinarkomānija) narkotiskās vielas, kas iedarbojas galvenokārt uz centrālo nervu sistēmu. Mazās devās tās rada maldīgu labsajūtu, jautrību, eiforiju, patīkamu mieru, lielās – stipru apreibuma sajūtu, apdullumu, miegu un pat dziļu bezsamaņas stāvokli – komu; dažas narkotiskās vielas izraisa ilūzijas un halucinācijas.”
…
