“Dukts” – tas ir pirmais posmodenisma paraugs latviesu literatūrā. Šobrīd A.Ozoliņs ir vairāk pazīstams ka laikraksta “Diena” žurnālists, kurš veido rakstus par politiskajām situācijām, politisko partiju ķīviņiem Latvijā. Dumpinieciskums viņa garā nenoliedzami ir saglabājies – viņa raksti ieverojami atsķiras ar savu brīvo valodu un sarkastiskajiem spriedumiem.
Taču, kad 1991.gadā iznāca prozas grāmata, A.Ozoliņu tā lāga neviens vēl nepazina. Paradoksāli, ka “Dukts” iznāca sērijā “Pirmā gramata”, tomēr es to negribētu uzskatīt tikai kā A.Ozoliņa debiju latviešu literatūras apritē, tā bija pilnīgi jauna vēsma, zināms apversums un dumpis pret iesīkstējušām vērtībām. Varētu teikt, ka “Dukts” izraisīja kaut ko līdzīgu revolūcijai latviesu literatūrai, tāpat kā savulaik to paveica Džoisa “Uliss”.…
