Daudziem cilvēkiem ir grūti samierināties ar faktu, ka bioloģiski cilvēks joprojām ir un paliek dzīvnieks. Homo sapiens ir primātu sugas pārstāvis, bezspalvains pērtiķis, kurš iemācījies pārvietoties uz divām ekstremitātēm un kuram ir gudras, pilnveidotas smadzenes. Gluži tāpat kā pār citām dzīvnieku sugām, arī pār mūsu valda bioloģijas likumi, kas vada mūsu darbības, reakcijas, ķermeņa valodu un žestus. Dīvaini ir tas, ka cilvēciskais dzīvnieks reti kad apzinās savas pozas, kustības un žestus, kuri var vēstīt vienu, kamēr viņa balss apgalvo pavisam ko citu.
Neverbālā komunikācija tomēr ir sarežģīts cilvēku mijiedarbības process, kurš aptver runu, balss noskaņas, žestus un visa ķermeņa kustības. Sazināšanās cilvēku starpā notiek vairāk žestu, stājas, pozīciju un attālumu palīdzību nekā ar jebkuru citu metodi.
Lielākā daļa pētnieku visumā piekrīt, ka vārdi tiek lietoti pārsvarā informācijas nodošanai, turpretī bezvārdu kanāls tiek lietots savstarpējo attiecību noskaidrošanai un dažos gadījumos aizstāj vārdiskus ziņojumus. Piemēram, sieviete var vīrieti „nogalināt ar skatienu”; viņa nosūtīs ļoti skaidru ziņojumu, pat neatverot muti.
Neatkarīgi no konkrētās kultūras vārdi un kustības sakrīt ar tādu noteiktību, ka cilvēkam ar labu treniņu vajadzētu spēt noteikt, kādas ir otra cilvēka kustības, tikai dzirdot viņa balsi.
…
