Pašnāvnieciska (suicidāla) uzvedība ir process no domām par pašnāvību līdz pašnāvības mēģinājumam un pabeigtai pašnāvībai. Pašnāvība (suicīds) ir tīša sevis nonāvēšana. Pašnāvības iemesls var būt depresīvs pārdzīvojums vai halucinācijas, murgainas idejas un apjukums, kur nāve var šķist „loģisks" risinājums vai vēlme. Slimojot ar šizofrēniju var dzirdēt „balsis", kas liek izdarīt pašnāvību. Cilvēki ar akcentētiem personības traucējumiem, kas pamatā funkcionē robežstāvokļa līmenī var izjust nepārvaramu vajadzību izdarīt impulsīvas darbības, ievainot vai nogalināt sevi.
Psihoterapija gandrīz vienmēr var sniegt atbalstu cilvēkam. Ārstēšanas procesa sākumā tā parasti ir atbalsta psihoterapija, kas vajadzības gadījumā var kombinēties ar medikamentozu terapiju. Dziļāka psihoterapija var sākties, kad novērsti smagākie suicidālās uzvedības simptomi. Svarīgs tālākais uzdevums ir sadarbība ar psihiatru un sekošana tam, lai pacients saņemtu piemērotu ārstēšanu. Psihiatrs nepieciešamības gadījumā nozīmēs atbilstošus medikamentus, psihoterapeits sniegs atbalstošu psihoterapiju palīdzot atrast citus alternatīvus veidus grūtību risināšanā.
…
