-
Kristiāna Meca kino valodas koncepcija. Meca izstrādātie astoņi sintagmatiskie tipi
Referāts7 Psiholoģija, Tulkošana, valodniecība, Vēsture, kultūra
Epizodiskā secība – hronoloģiska, secīga un lineāra, bet ne nepārtraukta un parasti sastāv no vairāk kā viena kadra. Epizodiskā secība satur kopā īsas epizodes, kas atdalītas no plāna un dažreiz apvienota ar muzikālo pavadījumu, kurš nomaina viens otru hronoloģiski, ar diagēzi. Kopumā nozīme šajā ‘’ ainiskumā’’ slēpjas šo ainu attīstībā un progresā, nevis epizodē. Katrs ainiskums rada simbolisku apkopojumu, kurš noved pie lielākas attīstības. Piemēram filmā Adieu Philippine viena epizodiska secība, parāda trīs sekojošas organizētas satikšanās, starp Michel, Liliane un Juliette, šo trīs cilvēku starpā izveidojas draudzība. (45).
Un visbeidzot parastā secība, gluži tā pat kā epizodiskā secība ir hronoloģiska, secīga, lineāra un pārtraukta. Tomēr pretēji epizodiskajai secībai, parastā secība ietver sērijas no skaidri atdalītiem ainiskumiem, saistīta ar attīstības vispārēju trajektoriju. Parastā epizode vairāk vai mazāk attīstās pastāvīgi, bet ar laika elipsi kā ‘’nenozīmīgu detaļu’’ un ‘’tukšo laiku’’, kas ir izgriezts, lai negarlaikotu skatītājus. Piemēram , filmās dažādas epizodes, kā vakariņas pie galda, tiek saīsinātas līdz pāris kadriem, dažiem žestiem un frāzēm. Parastā epizode bieži sastopama ne vien klasiskajās, izdomājuma, filmās, bet arī dokumentālajās filmās un pat televīzijas ziņās.(45-46)
Īsumā aplūkojot semiotiks jēdzienu, K.Meca izstrādāto kinovalodu, kā arī viņa izstrādātos 8 sintagmatiskos tipus, vēlos izdarīt dažus secinājumus. Semiotika kā zinātne par zīmēm, zīmju sistēmām, to īpašībām, kā arī vispārējām likumsakarībām. Semiotika, kā pamatjēdzienu ir definējusi zīmi. Zīmes pastāv arī mākslā, un tās tiek pētītas no semiotikas pozīcijām. Kino, lai gan pirmsākumos netika atzīts par mākslu, ar laiku ieguva tādu veidolu, lai spētu konkurēt ar tradicionālajām mākslas izpausmēm. Pētī kinematogrāfijas mākslu no semiotikas pozīcijām, nozīmē izpētīt mehānismu, kā kino iedarbojas uz cilvēku. K. Mecs savos darbos ir pētījis jautājumu par to, kas tad īsti ir kino? Vai tā ir valoda vai tomēr valodas sistēma, un nonācis pie atziņas, ka kino ir valoda. Pats būtiskākais K. Meca ieguldījums kinematogrāfijas jomā ir viņa izstrādātie - 8 sintagmatiskie tipi, ar kuru palīdzību iespējams analizet filmas vēstījumu no laika un telpas perspektīvs, kā arī apzīmētāja un apzīmējamā attiecībām.
…
Mecs lieto terminu syntagma, kā vispārēju terminu, lai norādītu objektu no vēstījuma autonomijas, sistēmas paraugs, saskaņā ar kuru individuāli kadri var būt sagrupēti, paredz norādīt abu ‘’secība’’ un ‘’aina’’ sintagmas specifiskos tipus. Sintagmatiskā analīze palīdz noteikt kā attēls kļūst par kopīgu sistēmu, kuras formas ir vēstījums filmas teksta armatūrai. Meca izstrādātie 8 sintagmatiskie tipi ir : 1. Autonomais kadrs ( autonomous shot)- sastāv no viena kadra, kas ir sižeta epizode. Tai nav ciešu saistību ar blakus esošiem kadriem. Šī sintagma iedalās: kadrā, kurš filmēts ar vienu piegājienu un četru veidu ielikņos (inserts): non - diegetic inserts ( sastāv no viena kadra, kurš attēlo izdomātu pasauli, kurā risinās darbība), displaced diegetic insert ( ‘’īsti’’ diagētiskie attēli, bet telpā un laikā, ārpus konteksta), subjective insert( atmiņas, bailes), explanatory insert (viens kadrs, kas skatītājiem precizē notikumus).