Lasot Friča Bārdas dzeju tajā sastapu ļoti daudz sajūtu gleznu- visbiežāk redzes,bet arī dzirdes,
taustes ,garšas un pat ožas gleznas. Briča bārdas dzejā ir daudzi kontrasti.Galvenie motīvi dzejā,manuprāt, ir dievs, daba, sapņi, skumjas, mīlestība, pārdomas par dzīvi un nāvi. F.Bārdas talants vispilnīgāk atklājas dabas dzejā. Viņš neapraksta, bet izveido īpašu dabas skaistuma pasauli. Daudzas norises dabā attēlotas kustībā, personifikācijās (“dienas krīt kā āboli”). Pildot uzdevumu,es atlasīju tikai tās gleznas,kas man ir saprotamas un reāli iedomājamas,jo tikai pilnībā saprotot domu,es varu noteikt tās sajūtu veidu.
Redzes gleznas:
„Kā saule vakarā
savās asinīs noslīkst..”
(„Zemes dēls”, 1.daļa)
„Kad hetēras straujās un kaislu gars
caur sarkanu gaismu pūš fleitas..”
(„Zemes dēls”, 2.daļa)…
