Viens no galvenajiem uzdevumiem jaunietim ir atrast savu personīgo un sociālo identitāti. Šajā procesā svarīga ir piederība pie kādas no sociālajām grupām, kas dod jaunietim sociālās identitātes izjūtu un nosaka ne tikai indivīda priekšstatus par sevi, bet arī viņa uzvedību. Jaunieši vairāk nekā citas vecumgrupas pakļaujas vienaudžu spiedienam noraidīt vispārpieņemtās normas, pretstatot tām savas vērtības un uzskatus, kas veidojušies konkrētas jauniešu grupas ietekmē.
Kaut gan pieaugušie reizēm domā, ka pusaudži un jaunieši savās izklaidēs uzvedas, it kā būtu "prātu zaudējuši", tomēr ar gadiem indivīds kļūst prātīgāks un domātspējīgāks.
Pēc Ē. Eriksona, jaunība ir cilvēka mūža posms starp pusaudža gadiem un briedumu. Jaunība beidzas ar to, ka cilvēks kļūst pieaudzis, kļūst par pilntiesīgu sabiedrības locekli. Precīzas vecuma robežas noteikt ir grūti, jo katrs sabiedrības tradīcijas, normas jaunu cilvēku iespējas kļūt patstāvīgam ir ļoti dažādas (Eriksons. E.H., 1996)…
