Pirmie datori tika radīti 20.gadsimta 30. - 40. gados un to darbības mērķis lielākoties bija skaitļošana. Tie bija milzīgi salīdzinājumā ar mūsdienu personālajiem datoriem – parasti tie bija milzīgas istabas lielumā. Ar gadiem datori kļuva mazāki un lētāki, taču līdz pat septiņdesmitajiem gadiem datorus izmantoja tikai militārajā jomā un lielos uzņēmumos un traucējumus to darbībā radīja tīri tehniska rakstura problēmas. Taču līdz ar personālo datoru parādīšanos, radās arī datoru vīrusi. Pirmais datora vīruss, kurš izplatījies ārpus laborotorijas un inficējis vairākus datorus tika radīts 1982.gadā. Tobrīd vienīgais veids kā inficēt datorus bija izmantojot disketes (floppy disks), tāpēc plaša mēroga inficēšana nebija iespējama. Parādoties datortīkliem beidzot arī vīrusu radītāji varēja priecāties, jo tagad viņi varēja pilnībā izpausties. Deviņdesmito gadu sākumā plašākai sabiedrībai beidzot tika atklāts internets, bez kura mūsdienu pasaule nav iedomājama. Un šobrīd mūsu datoriem uzbrūk jau daudz profesionālāk veidoti un viltīgāki vīrusi par kuru eksistenci iespējams pat nenojaušam. Uz šo dienu ir radīti tūkstošiem datoru vīrusu ar visneiedomājamākajiem nosaukumiem tādiem kā Cinderella, Kamasutra, Suicide, Einstein, utt. Bet kas tad īsti ir šie “briesmoņi” un kā ar tiem cīnīties? Un galu galā, ko dara Valsts cīņā ar šo vīrusu radītājiem?…
