Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 29.09.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Konsolidētās demokrātijas: Vācija', 1.
  • Eseja 'Konsolidētās demokrātijas: Vācija', 2.
  • Eseja 'Konsolidētās demokrātijas: Vācija', 3.
  • Eseja 'Konsolidētās demokrātijas: Vācija', 4.
  • Eseja 'Konsolidētās demokrātijas: Vācija', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Salīdziniet Latvijas un Vācijas elektorālās sistēmas. Kura Jums liekas atbilstošākā sabiedrības vajadzībām?
Demokrātiskā sabiedrībā vēlēšanas ir galvenais mehānisms pilsoņu politisko prasību izteikšanai un politisko spēku samēra iemiesošanai varas institūcijas. Tieši tādēļ šajā esejā tiks apskatīti divi atšķirīgi vēlēšanu modeļi – Vācijas un Latvijas. Noslēgumā centīšos izprast, kura no šīm divām sistēmām ir vispiemērotākā vēlētājiem.
Teorētisko Latvijā un Vācijā pastāv viena veida vēlēšanu sistēma – proporcionālā vēlēšanu sistēma. Tomēr šai proporcionālajai vēlēšanu sistēmai ir trīs paveidi
Valstis, kur vēlētājs nodod balsi gan par partiju, gan par noteiktu kandidātu. Būtībā vēlētājam ir divas balsis. Pie šīs grupas pieder arī Vācija.
Valstis, kur vēlētāji deputātu kandidātiem sarakstos var likt papildu atzīmes (+/-) un tādā veidā būtiski ietekmēt deputāta kandidāta vietu partiju sarakstā. Šāda vēlēšanu sistēma ir Latvijā.
Valstis, kur vēlēšanu biļetenā vēlētājs drīkst ierakstīt kandidātus no dažādiem partiju sarakstiem. Šāda vēlēšanu sistēma pastāv Īrijā, Šveicē, Luksemburgā.
Šajā esejā es tuvāk apskatīšu tieši pirmos divus proporcionālo vēlēšanu sistēmu veidus.
Vācijas likumdevējvara ieņem nozīmīgu lomu politiskajā sistēmā. Tā pieder federācijas padomei jeb Bundesratei un federālajai asamblejai – Bundestagam. Tas, kā tiek izvēlēti locekļi Bundestāgā un kā Bundesrātē ir divi dažādi procesi.

Autora komentārsAtvērt
Atlants