Šo eseju es rakstīju par tiesisko reglamentāciju starptautisko autopārvadājumu, tai skaitā kravu autopārvadājumu jomā. Manuprāt, tas ir aktuāls temats, jo kravu pārvadājumi pa autoceļiem ir perspektīva nozare, kas strauji attīstās un tieši šim pārvadājumu veidam tiek prognozēts vēl lielāks pieaugums. Taču šo pārvadājumu organizēšana un realizēšana skar visu apkārtējo sabiedrību, jo autoceļi ir visiem kopēji, un ir svarīgi, lai šie pārvadājumi neapdraudētu pārējos transporta plūsmas dalībniekus un gājējus.
Autotransports ir nozare, kas apkalpo citas tautsaimniecības nozares. Kravu autopārvadājumi iegūst pasaulē arvien lielāku nozīmi šā transporta veida elastīguma dēļ, jo ar to iespējams katru kravu nogādāt līdz pat patērētāja durvīm. Starptautiskos pārvadājumus valsts ekonomiskais stāvoklis ietekmē samērā maz. Turpretim, autotransports rada cilvēkiem ne tikai daudz priekšrocību, bet izvirza arī daudz problēmas. Manuprāt, galvenās no tām ir: apkārtējās vides piesārņošana; ceļu satiksmes drošība; troksnis; resursu patēriņš un infrastruktūras pārslogotība.
Tādēļ starptautisko tiesību jomā būtisku daļu veido normatīvie dokumenti autotransporta un kravu pārvadājumu ar autotransportu jomā. Šajā nozarē darbojas gan vairākas starptautiskas organizācijas, gan pētnieciskas organizācijas. Ar šo organizāciju iniciētajiem un sagatavotajiem dokumentiem ir radīta vienota ceļa zīmju, apzīmējumu un satiksmes noteikumu sistēma, pasažieru un kravu pārvadājumu organizācijas kārtība, kas rada satiksmi gan drošāku, gan organizētāku. Eiropa paplašinājās, lai izveidotu kopējo tirgu, lai efektīvāk, lētāk un labāk ražotu un nogādātu preces patērētājiem. Arī Latvija praktiski viesiem nozīmīgākajiem starptautiskajiem dokumentiem bija pievienojusies jau tad, kad vēl nebija Eiropas Savienības dalībvalsts.…
