| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Drošības politikas nozīmība | 4 |
| 3. | Situācija Baltijas valstīs un Polijā pēc Padomju Savienības sabrukuma | 5 |
| 4. | Starptautisko institūciju loma Baltijas valstu un Polijas drošības politikā | 7 |
| 5. | Nobeigums | 10 |
| 6. | Izmantotā literatūra | 11 |
Ievads
Padomju propaganda un oficiālā statistika mēģināja atainot PSRS attīstību pozitīvā veidā. Nebūtu pareizi noliegt zināmus sasniegumus Padomju Savienības saimnieciskajā attīstībā, tomēr to cena bija neiedomājami augsta. PSRS bija spiesta tērēt ievērojamus līdzekļus, lai uzturētu savus bruņotos spēkus un dažādos veidos atbalstītu draudzīgos režīmus tuvākās un tālākās valstīs.
Taču pēc Padomju Savienības sabrukuma, valstīm, kas bija iekļautas tās sastāvā, bija jāveido jauna politiskā sistēma, jāizvēlas tālākais politikas attīstības ceļš.
Savā darbā es aplūkošu Baltijas valstu un Polijas izvēlēto stratēģiju drošības politikas veidošanā pēc Padomju Savienības sabrukuma.
Drošība nozīmē to, ka valstī valda miers un kārtība, tiek ievēroti likumi un iedzīvotāju dzīvībai, brīvībai un īpašumam nav nopietnu draudu. Drošība vienmēr ir bijusi viens no valsts pastāvēšanas pamatmērķiem. Ar drošību mūsdienās saprot sabiedrības pamatvērtību aizsargāšanu.
Tā kā pēdējā desmitgadē draudi ir kļuvuši internacionāli un valstis arvien vairāk pūļu velta drošības politikas saskaņošanai un starptautiskai integrācijai, es savā darbā noskaidrošu vai arī Baltijas valstis un Polija ir izvēlējušās šādu drošības politikas attīstības ceļu un kādi iemesli ir bijuši konkrētās alternatīvas izvēlei.
Draudi mēdz būt dažādi – sociāli, ekonomiski, fiziski, tiesību apdraudējums u.c. Savā darbā es vairāk pievērsīšos tieši aizsardzībai pret ārējiem draudiem – agresiju, citu valstu iejaukšanos iekšējās lietās, valsts ekonomikas nonākšanu citu valstu uzņēmumu kontrolē.
Drošības politikas nozīmība
Drošības politika – pasākumu kopums, ko kādas valsts valdība plānveidīgi veic, lai novērstu vai mazinātu draudus valsts drošībai.
Maz ir tādu cilvēku, kuri noliegs, ka gan indivīda, gan nacionālā, gan starptautiskā drošība ierindojama svarīgāko cilvēces problēmu skaitā. Nacionālā drošība ir sevišķi svarīga, jo valstis ietekmē daudzus apstākļus, kuri nosaka drošību abos pārējos līmeņos, turklāt šķiet, ka valstis nespēj harmoniski līdzās pastāvēt. Visā valstu pastāvēšanas vēsturē katru valsti ir apdraudējusi citu valstu pastāvēšana. …
Padomju propaganda un oficiālā statistika mēģināja atainot PSRS attīstību pozitīvā veidā. Nebūtu pareizi noliegt zināmus sasniegumus Padomju Savienības saimnieciskajā attīstībā, tomēr to cena bija neiedomājami augsta. PSRS bija spiesta tērēt ievērojamus līdzekļus, lai uzturētu savus bruņotos spēkus un dažādos veidos atbalstītu draudzīgos režīmus tuvākās un tālākās valstīs. Taču pēc Padomju Savienības sabrukuma, valstīm, kas bija iekļautas tās sastāvā, bija jāveido jauna politiskā sistēma, jāizvēlas tālākais politikas attīstības ceļš. Savā darbā es aplūkošu Baltijas valstu un Polijas izvēlēto stratēģiju drošības politikas veidošanā pēc Padomju Savienības sabrukuma. Drošība nozīmē to, ka valstī valda miers un kārtība, tiek ievēroti likumi un iedzīvotāju dzīvībai, brīvībai un īpašumam nav nopietnu draudu. Drošība vienmēr ir bijusi viens no valsts pastāvēšanas pamatmērķiem. Ar drošību mūsdienās saprot sabiedrības pamatvērtību aizsargāšanu. Tā kā pēdējā desmitgadē draudi ir kļuvuši internacionāli un valstis arvien vairāk pūļu velta drošības politikas saskaņošanai un starptautiskai integrācijai, es savā darbā noskaidrošu vai arī Baltijas valstis un Polija ir izvēlējušās šādu drošības politikas attīstības ceļu un kādi iemesli ir bijuši konkrētās alternatīvas izvēlei. Draudi mēdz būt dažādi – sociāli, ekonomiski, fiziski, tiesību apdraudējums u.c. Savā darbā es vairāk pievērsīšos tieši aizsardzībai pret ārējiem draudiem – agresiju, citu valstu iejaukšanos iekšējās lietās, valsts ekonomikas nonākšanu citu valstu uzņēmumu kontrolē.
