Raksturīgie vārdi
Pēc kārtas izspēlē šīs spēles posmus, var ne visus, bet vismaz trīs. Tas labi palīdz iegaumēt nepazīstamo cilvēku vārdus jau pirmajā dienā. Šo spēli spēlējot ļoti lielā grupā, sadala spēlētājus mazākās.
Katrs pēc kārtas nosauc savu vārdu, to papildinot ar īsu teikumu, kas raksturo viņu, kur galvenie vārdi sākas ar tādu pašu burtu, kā vārds (tas var nebūt patiess). Piemēram: “mani sauc Baiba, un man garšo bulciņas.”
Var arī vienkārši minēt kautko ļoti raksturīgu sev, ne vispārīgu, kas var būt arī citiem. Tas var būt apģērbs, kāda izskata īpašība, lieta, kas interesē vai patīk, jebkas, kas pietiekoši raksturo šo personu un atšķir no citām.
Visi met viens otram kamolu, sakot teikumu, ko tas otrs teicis par sevi. piemēram: “tevi sauc Baiba, un tev garšo bulciņas.” Katrs pietur diegu taja vietā, kur saņēmis, tā, lai veidojas zirnekļa tīkls. Tik ilgi, kamēr katram ir mests 2 reizes – vienu reizi turp un otru atpakaļ.
Spēles vadītājs noliek sev blakus brīvu krēslu, un sāk spēli, saucot sev blakus kādu spēlētāju atkārtojot raksturojošo teikumu. …
