Valstis izstrādā savu ekonomisko politiku, lai atrisinātu pamatproblēmu: panāktu stabilu līdzsvarotu ekonomikas attīstību un ierobežoto resursu maksimālu izmantošanu. Lai to realizētu, tautsaimniecības līmenī jācenšas sasniegt šādus mērķus: Pilnīga nodarbinātība - Ikvienam, kas spēj un vēlas strādāt, būtu jānodrošina darba vieta. Ekonomiskā efektivitāte - Ar to saprot racionālu resursu izmantošanu, tātad ar minimālām izmaksām sabiedrība vēlas saņemt maksimālu atdevi no saviem ierobežotiem ražošanas resursiem. Stabils cenu līmenis - Jācenšas izvairīties no jūtamām cenu svārstībām gan uz augšu, gan uz leju, kas rada ekonomisko nestabilitāti. Ekonomiskā izaugsme - Jo lielāku daudzumu labākas kvalitātes preču un pakalpojumu sabiedrība spēj saražot, jo augstāks ir tās dzīves līmenis. Ekonomiskā brīvība - Tautsaimnieciskiem subjektiem: patērētājiem un ražotājiem (gan uzņēmumu pārvaldniekiem, gan strādniekiem) – jāatdod pēc iespējas lielāka brīvība viņu darbībā. …
