Širāzī saka, ka klusēšana tiek augstu vērtēta, bet savu domu izteikšana īstajā brīdī ir vēl vairāk vērta. Viņš pastāsta stāstu, kura doma ir tāda, ka mēs katrs cilvēkus redzam savādāk. Viņam kāds var likties visskaistākais un jaukākais cilvēks pasaulē, bet otrs šajā cilvēkā neko nesaskatīs. Širāzī liek padomāt par devīgumu un skopumu. Viņš vairākas reizes atkārto, kas tas, kurš vairāk dod nekā ņem, tiek krietnāk novērtēts nekā tas, kurš negausīgi ņem, bet citiem nedāvā. Širāzī iesaka uzklausīt padomu. Ja tas ir labs, tad pieņemt, ja nē, tad darīt tieši otrādi teiktajam. …
