-
Pretgaisa aizsardzības attīstība no pamatiem līdz mūsdienām
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Ievads | 4 |
| 1.1. | Problēmas aktualitāte | 4 |
| 1.2. | Darba mērķis | 5 |
| 1.3. | Pieņēmumi | 5 |
| 1.4. | Ierobežojumi | 5 |
| 1.5. | Darba izstrādes plāns | 6 |
| 2. | Pretgaisa aizsardzības ieroču vispārīgs raksturojums | 7 |
| 2.1. | Zenītieroču pielietojums | 9 |
| 2.2. | Zenītartilērijas raksturojums | 14 |
| 3. | Pretgaisa aizsardzības ieroču izmantošana pasaules karos | 21 |
| 3.1. | Pirmais pasaules karš | 21 |
| 3.2. | Otrais pasaules karš | 23 |
| 3.3. | Pēckara periods | 27 |
| 4. | Pretgaisa aizsardzības ieroču analīze | 31 |
| 4.1. | Pretgaisa aizsardzība pret pretgaisa aizsardzības nomākšanu | 31 |
| 4.2. | Taktika | 31 |
| 4.3. | Pretgaisa aizsardzības tirgus mūsdienās | 32 |
| 4.4. | Latvijā esošie pretgaisa aizsardzības ieroči | 33 |
| 4.5. | Nākotnes risinājumi | 38 |
| 4.6. | Pretgaisa aizsardzība dažādos spēku veidos | 39 |
| 4.6.1. | Jūras spēki | 40 |
| 4.6.2. | Sauszemes spēki | 40 |
| 4.6.3. | Gaisa spēki | 41 |
| Secinājumi un ieteikumi | 42 | |
| Izmantotas literatūras un citu informācijas avotu saraksts | 44 |
Procesam turpinoties raķetes kļuva izmantojamas ar vien plašākam uzdevumu lokam, kurus iepriekš veica zenītlielgabali. Pirmie izzuda liela kalibra ieroči, kurus nomainīja tik pat lielas raķešu sistēmas ar daudz augstākām iespējām. Drīz sekoja mazākas raķetes, kuras bija kļuvušas pietiekoši mazas, lai tiktu izvietotas uz bruņumašīnu vai tanku šasijām. 1960.gados tās sāka aizvietot vai vismaz papildināt līdzīgas pašgājējs zenītartilērijas sistēmas un līdz 90.gadiem pārsvarā bija aizstājušas visas šādas zenītartilērijas sistēmas modernajās armijās. Pat vismazākajās distancēs pārnēsājamas MANPADS (man-portable air-defence misiles) zenītraķetes tika ieviestas sākot ar 60.gadiem.
Izskatot pretgaisa aizsardzības perspektīvas nepieciešams izdalīt faktoru grupu, kas rada iespēju tas attīstība.
Mūsdienu apstākļos pie pamat faktoriem var minēt:
1. Potenciāla pretinieka rīcība iepriekšējos konfliktos, skaitlisko un kvalitatīvo pretinieka stāvokli;
2. Zinātnes attīstība, jauna bruņojuma un kara tehnikas radīšana;
3. Valsts iespējamība finansēt perspektīvos projektus;…
Sekmīga karaspēka darbība mūsdienu kaujas laukā nav iedomājama bez efektīvas pretgaisa aizsardzības. Kaujas laukā visefektīvākais aizsardzības līdzeklis pret ienaidnieka lidmašīnām un helihopteriem ir zenitartilērijas un zenītraķešu kompleksi, kas bez uguns līdzekļiem ietver arī mērķu atklāšanu, pavadīšanu un kas spēj iznīcināt dažādus lidaparātus labos un sliktos laika apstākļos, mazā augstumā, dienā un naktī. ASV pēdējo 40-50 gadus nav bijis problēmu nodrošināt gaisa aizsardzību. To nevar teikt par Latviju, kurai jānodrošina savas gaisa telpas kontrole. Pagaidām to nodrošina divas NATO lidmašīnas, kas veic patrulēšanu. Pēc dažādiem avotiem var saprast kā tas nebūs mūžīgi un ir spiediens uz Latviju, ka arī uz mūsu kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, lai valstis pašas varētu veikt gaisa patrulēšanu / aizsardzību. Viens no variantiem iegadāties lidmašīnas pašai vai arī kopā ar Lietuvu un Igauniju uz trijām valstīm priekš tā visa ir nepieciešami līdzekļi un labi apmācīts personāls. Līdz ar to būtu nepieciešams pastiprināt pretgaisa aizsardzību. Persijas Līča karš un militārie konflikti Afganistānā, Balkānos un Čečenijā pierādīja Gaisa spēku pieaugošo nozīmi dažāda līmeņu konfliktu risināšanā. Puse, kura iegūst pārsvaru gaisa telpā, iegūst arī visas iespējas savu nosprausto uzdevumu sasniegšanā pielietojot visdažādākos Gaisa spēku uzbrukuma, izlūkošanas un atbalsta līdzekļus. Latvijas pašreizējos apstākļos grūti runāt par “gaisa pārākuma iekarošanu”, tomēr katram ir skaidrs, ka jebkuru militāru operāciju sekmes nosaka Bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības iespējas visdažādākajos līmeņos
