„Vardarbību pārdzīvojuši bērni ir ārkārtīgi neiejūtīgi pret vienaudžiem, kuriem ir kādas bēdas.”
Jā, jo bērn, kas ir cietis no vardarbības ir emocionāli nestabils, citu ciešanas viņs neuztver kā kaut ko īpašu un viņam šķiet, ka ja viņš ir cietis, tad visiem citiem arī būtu jācieš, lai citi paši tiek galā ar savam problēmām.
„Ievērojams skaits bērnu, kas pārdzīvojuši noraidījumu un vardarbību, pieaugot turpina attīstīt ģimenē apgūtos vardarbības veidus, proti, viņi reaģē atbilstoši tiem uzvedības modeļiem, kādus apguvuši agrā bērnībā.”
Cilvēkam nav citas pieredzes, viņam škiet normāli, ka viņš ir sists, tāpēc šo pieredzi izmanto savā pieredzē. Esmu dzirdējusi frāzi: „Manu tēvu sita, mans tēvs sita mani, es situ savus bērnus-vai tāpēc es esmu slikts cilvēks?”
Taču ir cilvēki, kuri spēj lauzt šo pārmantojamību. Veicinošie faktori ir inteliģence, iekšējā kultūra, arī izglītība.
…
