Vecauces muiža bija daļa no Dobeles komturejai piederošā Auces iecirkņa. Kā pirmais muižas īpašnieks tiek minēts Johans fon Brēmers, kas to saņēma no lēņiem. Vēlāk muiža pārgājusi minētā Brēmera sievas brāļa Fitinghofa īpašumā. Fitinghofa dēli pie mantojuma dalīšanas sastrīdējās. Strīdu 1576. Gadā izlīdzināja hercoga komisāri. Fitingofam Vecauce piederējusi līdz 1672.gadam. Šajā gadā Fridrihs Fitinghofts, kurš bija kļuvis par dāņu kambarkungu un zemessoģi Holšteinā pārdeva Vecauci Fridriham Bēram Ēdolē. No viņa Vecauci 1674. Gadā nopirka pulkvežleitnants Kristaps Nikolajs fon Ganckovs ( miris 1688.gadā), kura atraitne ( mirusi 1698) mantoja to savā otrajā laulībā ar soģi Georgu fon Firkusu Lestenē ( miris 1702.gadā) Viņas padēls Kārlis Fridrihs Firkss atstāja Vecauci 1710.gadā savam sievas tēvam, zemes galma meistaram Heinrikam Krišjānim Birkenem ( miris 1729.gadā), kura dēls Vilhelms Ernests pārdeva muižu 1733.gadā. Hermanim Fridriham fon Grothūsam Švitenē( miris 1761.gadā) Pēc viņa nāves izsludinātā konkursā Vecauci 1768.gadā ieguva Johans Fridrihs fon Mēdems Elejā (no 1779.gada grāfs). Viņš Vecauci atstāja savam vecākajam dēlam Kārlim, kurš iegūst arī Remti. No Kārļa 1859.gadāabas muižas pārgāja viņa vienīgā dēla Fridriha īpašumā. Tas 1883.gadā Vecauci atstāj savam jaunākajam dēlam Fridriham, kurš mira 1911.gadā. Viņa atraitenei baronesei Marijai fon Brigenai un viņas bērniem Vecauci atsvabināja 1920.gadā. (1)…
