Dzīves māksla ir dzīvot ar atvērtu prātu,kad kāda doma vai viedoklis netiek ierobežots kategorijā „vienīgā patiesība”, jo vienas patiesības pasaulē nav- „ķiploks, piemēram, vienam smaržo, otram smird. Jūras aļģes vienam smaržo, otram — smird”, bet, manuprāt, cilvēkam strikti ir jāturas pie sava dzīves ceļa pilnveides- trešais svarīgais impulss. „No vienas puses un no otras puses. Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās,” Ziedonis vienā no savām epifānijām „Mācos to mākslu” uzsver, ka katram ir jāatrod savs ceļš, jo katrs pats ir savas laimes kalējs.
Tie ir mani trīs impulsi, trīs atklāsmes, kuras imponēja manu prātu. Katra epifānija ir gan jautājums, gan atbilde, kuru izlasot, katrs var atrast sev kaut ko būtisku-mirkļa emocijas, kuras ir pastāvējušas ilgi pirms un pēc rašanās. Imanta epifānijās notiekošajam ir jābūt īstam un patiesam, lai būtu iespējama visu laiku esamība konkrētajiem impulsiem, lai rastu sajūtu, ka tas viss ir reāls, sajūtams un sataustāms- tikai tā var pa īstam izbaudīt un izjust lasīto.
…
