Mūsdienās ar resursu ierobežotību saskarās katra valsts, kas domā par ekonomisku saimniekošanu, katra firma, kas ar ierobežotiem resursiem mēģina iegūt maksimālu peļņu, tādēļ problēmas aktualitāte pastāv jo īpaši šajos laikos, kad cilvēce savus pieejamos resursus patērē ātrāk nekā tie atjaunojas. Ikviens no mums labrāt uzzinātu, kas mūs sagaida rīt. Tāpat katrs no mums ir atbildīgs par savu rīcību. Pasaule ne tikai paver mums daudz labu iespēju, bet arī māca, ka ir jābūt pateicīgam par to, kas tev tiek sniegts, novērtējot un rūpējoties par apkārtējo vidi. Tāpēc ne tikai ekonomistiem, bet arī inženieriem un izgudrotājiem, kā arī citu profesiju pārstāvjiem, tiek doti jauni uzdevumi -izdomāt kā efektīvāk izmantot mums pieejamos resursus. Lai gan zelts, akmeņogles, nafta un citi resursi ir izsmeļami, tomēr ir saule un vējš, kas paver iespējas to enerģiju izmantot alternatīvā veidā.
Lai gan Latvijā tik ļoti neizjūt globālās sasilšanas sekas, tomēr katrs cilvēks ir neliela sabiedrības šūna, kas kopā cīnās par labāku rītdienu, svaigāku gaisu un tīrākiem ūdeņiem. Pirmie pētījumi saistībā ar elektrību aizsākās jau 17. gs., un pa šo laiku cilvēce ir iepazinusi daudz, dažādus veiksmīgus un mazāk veiksmīgus veidus, kā to izmantot savā labā.
Savā darbā autors mēģina pierādīt to, ka, lai gan ir daudz veidu elektrības ražošanai kā akmensogļu, dabasgāzes, naftas dedzināšana, tomēr šo resursu ierobežotība nosaka to cenu -jo retāki tie kļūst, jo dārgāk par tiem maksājam, tāpēc ir jāpāriet uz videi draudzīgāku un izdevīgāku elektrības ražošanu, kā piemēram, izmantot vēju nepieciešamās enerģijas ražošanai. …
Vienmēr paliek aktuāls jautājums, cik liela ir valdības loma valsts ekonomikā, un šajā gadījumā, kāda ir valdības loma zaļās enerģijas izvēlei un atbalstam? Lai gan tā varētu būt ievērojami lielāka, bet tomēr valdībai ir svarīga loma un ieguldījums vēja enerģijas ražošanas, pirkšanas un pastāvešanas lietās, jo izmaksas vēja ģenerātoru uzstādīšanai, kā tika minēts iepriekš, ir pietiekami lielas, lai valsts sniegtu palīdzību finansējumā. Latvijas valdība ar katru gadu arvien vairāk sekmē potenciālo investoru interesi ieguldīt naudu vēja enerģijas ražošanas attīstībai. Kā piemērus var minēt: 1.Enerģetikas attīstības pamatnostādnes 2007. -2016.gadam nosaka: “Kā atbalsta instrumentu pielietojot mērķdotācijas investīcijām no Eiropas Savienības struktūrfondiem, veicināt koģenerācijas - vienlaicīga elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana vienotā termodinamiskā ciklā, pielietojot vienu kurināmā veidu1 -staciju attīstību un enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem enerģijas resursiem.
