IV – upes paliene. Upes paliene ir ievērojami pieaugusi pēc Pļaviņu HES uzcelšanas, kad ievērojami tika pacelts Daugavas ūdens līmenis. Augsnes pamatieži ir veidojušies no aluviālajiem nogulumiem, ko iznesusi Daugavas straume. Arī palienes augsnes pieder pie hidromorfā augšņu tipa, kas var būt kā graudainā, kārtainā, velēngleja, trūdainā gleja, kūdrainā aluviālā augsne un koluviālā augsne (Kārkliņš, u.c., 2009). Vairāk raksturīgais mežu tips varētu būt slapjā gārša, kurai raksturīgs vielām bagāts augsnes slānis, un liela bioloģiskā dažādība, te aug egles, bērzi, oši, melnalkšņi, retumis ozoli. Pamežā krūkļi, ievas, kārkli, upenāji, zalktenes. Zensedzē pārsvarā platlapji un papardes (Bušs, 1987).
V – morēnas līdzenums – meliorēts. Augsnes cilmieža pamatā ir morēna, Tā centrālajā daļā ir neliels kūdras depozīts un fluvioglaciāli sanesumi. Apstākļi līdzīgi kā II apgabalā, ir nedaudz sausāks, bet tāpat ir vērojama nosusināšanas grāvju esamība. Šajā vietā Daugava meandrē, tāpēc šī daļa atrodas uz smilšu sēkļa.
…
