Visā pasaulē, globālās krīzes rezultātā, saasinājusies bezdarba problēma.
„Bezdarbs, arī bezdarba līmenis ir viens no ekonomiskās situācijas indikatoriem, to izsaka procentos no konkrētās vietas darba resursiem- darbspējīgajiem iedzīvotājiem [5].”
Cilvēki, kuri palikuši bez darba un pastāvīga ienākumu avota nespēj izdzīvot un daudzos gadījumos arī uzturēt ģimenes. Ir cilvēki, kuriem ir iespēja apsaimniekot kādu zemes platību, tādejādi iegūstot sev iztiku, taču šādas iespējas nav visiem. Citi izmisīgi meklē jaunu darbu, slīgst depresijā, izdara zādzības vai arī izdara pašnāvības.
Krīzes un bezdarba rezultātā daudzi mūsu skolas skolēnu vecāki iesaistījās tā sauktajā “100-latnieku” programmā, kas kaut nedaudz, bet atviegloja to cilvēku dzīvi, kuri palikuši bez darba. Taču šajā sakarībā ir arī daudz nepilnību, šī programma nemotivē bezdarbnieku vēlmi meklēt patstāvīgu darbu.
Vēl viena problēma , ar ko saskaros ikdienā – viena daļa skolēnu vecāku iztiek tikai no tās naudas, ko maksā valsts-pabalsts par katru bērnu, tāpat šie cilvēki pastāvīgi pieprasa sociālos pabalstus, sociālo palīdzību, tajā pašā laikā arī šo ģimeņu jaunākā paaudze jau aug par patērētājiem.
Sociālie konflikti ir pastāvējuši vienmēr, un kamēr vien būs sabiedrība, tik ilgi būs arī konflikti.
…
