Šobrīd ir skaidri zināms, ka ekonomiskā izaugsme un darba vietu pieaugums nemazina nabadzību. Tāpat ir saprotams, ka sociālajai atstumtībai un nabadzībai ir postoša ietekme uz ekonomisko un sociālo attīstību. Pie tam, nabadzība ir pastāvējusi vienmēr, un to nav iespējams izskaust.
Laikā, kad notiek ekonomiskā izaugsme, cilvēki ņem kredītus, neizvērtējot, vai viņu spēkos būs to atmaksāt, un bankas izsniedz šos kredītus, īpaši neizvērtējot, vai klients būs spējīgs tos atmaksāt. Gluži kā tas notika Latvijā pirms aptuveni diviem gadiem. Spilgts piemērs ir vērojams šobrīd1- kāda sieviete ņēma liela apjoma kredītus, lai gan viņas alga nesniedzās pat ne līdz 200 latu robežai, un banka, neskatoties uz to, ka kundze ir garīgās veselības invalīde, tos arī izsniedza. Tagad sievietei jāatdod septiņu tūkstošu latu kredīts. Rezultātā-šobrīd šī persona ir uzskatāma par materiāli nenodrošinātu, nabadzīgu. Arī fakts, ka darbavietu pieaugums nemazina nabadzību, ir patiess. Ekonomiskās izaugsmes laikā ir daļa cilvēku, kas izvēlas labāk nestrādāt, nevis strādāt darbu, kas neatbilst viņa iedomātajām prasībām.…
