Senā un viduslaiku Ķīna. Glezniecība

Ķīnas kultūra
Ķīna ir gandrīz tikpat sena kultūras zeme kā Indija vai Mezopotāmija, kur radusies viena no vissenākajām civilizācijām pasaulē.
Ķīnieši ir viena no retajām pasaules tautām, kuras dzīve un kultūra rit tajā pašā teritorijā, kur tā sākusies.
Ķīnieši tradicionālās kultūras pamatā ir “ķīniešu ceremonija”.
ir viena no vissenākajām kultūrām pasaulē.
Tā sākusi jau veidoties vairākus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras un nepārtraukti attīstījusies līdz pat mūsu dienām.
Par vissenākiem ķīniešu mākslas darbiem jāuzskata keramikas traukus, kas saglabājušies no 4. – 3. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras. Arheologi tos atrada tagadējās Henaņas provinces Janšao rajonā, un no šī vietvārda vissenākā ķīniešu kultūra ieguvusi nosaukumu “Janšao kultūra”.
Slavenākie un lielākie Ķīnas kultūrvēsturiskie objekti
Ciņa Šihuandi kapenes
Lielais Ķīnas mūris
Glezniecība
Ķīniešu tradicionālā glezniecība “Gohua” (burtiski – valsts gleznas) uz zīda vai papīra vīstokļiem gan vertikālā, gan horizontālā virzienā sākusies 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.
Vecākais gleznu vīstoklis, kas 1949. gadā atrasts arheoloģiskajos izrakumos Čanšas pilsētas tuvumā, saglabājies no 4. – 3. gadsimta pirms mūsu ēras. Gohua stilam raksturīga augsti attīstīta otas tehnika, ūdenī atšķaidītas tušas krāsu gammas smalkums, līniju plastiskums un izteiksmība, kā arī īpatnējā telpas uzbūve gleznās.
Gohua galvenie virzieni ir “gunbi” (cītīgā ota) stils, kura raksturīgākā īpatnība – kontūru smalkums un spilgtas krāsas, un “sjeī” (idejas izpausme), kas visvairāk attīstījies monohromatiskajā (vienkrāsainajā) glezniecībā.
Apgleznojumi cieši saistīti ar reliģisku un simbolisku tematiku. Glezniecībā izmanto dabas skatus, putnus, puķes, sadzīvi. Slaveni ir gleznojumi uz Zīda.
Gleznojumu kompozīcijas kļuva sarežģītākas, sižetdaudzveidīgāki.…