Ziemeļu kaimiņi igauņi par latviešiem saka :”Ne cepti, ne vārīti.” Šādi viņi atgādina, ka uz Latvijas vēsturi spēcīgu ietekmi atstājuši sākumā vācu, tad zviedru un visbeidzot krievu valdītāji. Šī ietekme atspoguļojas latviešu valodas attīstībā un bagātajā, sarežģītajā, daudzveidīgajā latviešu kultūrā.
Latvijas kopējais iedzīvotāju skaits ir apmēram 2,5 miljoni, bet no tiem vairāk kā 25% ir krievvalodīgie nepilsoņi. Pēc reliģiskās piederības Latvijas iedzīvotāji ir galvenokārt luterāņi vai katoļi, krievu izcelsmes iedzīvotāji- pamatā pareizticīgie. Patreiz skolas vecuma jaunieši par pirmo svešvalodu izraugās nevis krievu, bet angļu valodu. Daudzi latvieši no emigrācijas
Rietumos dzīvojošie latvieši atgriezušies tēvzemē, lai iegūtu vadošus amatus valdībā un uzņēmējdarbībā.
Līdz padomju okupācijai Latvija bija galvenokārt agrāra valsts, kuras tautsaimniecībā nozīmīga loma bija zvejniecības un mežkopības nozarei. Koksne, koka izstrādājumi un zivis joprojām ir svarīgas eksporta preces. Pēc 1945.gada sākās vērienīgs industrializācijas process, tika radīta transportlīdzekļu, dzelzceļa ritošā sastāva un mašīnbūves nozare, taču pašlaik tās nomainījusi precīzā mašīnbūve, vieglā rūpniecība un elektronika.
Rīga ar tās 800 000 iedzīvotāju ir Baltijas reģiona lielākā pilsēta. Pateicoties savam lielumam, rūpniecības īpatsvaram un tirdzniecības tradīcijām, tā jau sen ir kļuvusi par nozīmīgāko reģiona tirdzniecības un finanšu centru. Rīga bija Padomju Savienības otra varenākā osta un joprojām kalpo par vienu no svarīgākajiem Krievijas naftas un citu eksporta preču pārkraušanas punktiem ceļā uz Rietumiem. Rīgā dzīvo daudzskaitlīgākā krievu kopiena Baltijas valstīs, un liela daļa pilsētas uzņēmumu atrodas tās pārstāvju ziņā.…
