Renē Dekarts

Matemātika ir mācība par skaitļiem, formām un lielumiem, var teikt, ka matemātika zinātne par reālās pasaules objektu formām un attieksmēm.
Matemātikas kā patstāvīgas zinātņu nozares raksturīgās iezīmes ir tās abstraktums, loģiskā stingrība un ļoti plašā pielietošanas iespēja. Pats vārds matemātika ir radīts no grieķu vārda “matematike”, kura nozīme - “zinātne”, un līdz XVIIgs. sākumam, matemātika principā bija zinātne par skaitļiem, skalāriem lielumiem un par vienkāršām ģeometriskām figūrām; pētītie lielumi ir aplūkoti kā nemainīgie lielumi(apjoms, lauks un t.t.).
Matemātikas vēstures aizsākumu pētīšanai izmanto etnogrāfiju un lingvistiku, bet skaidrs ir viens, ka bez skaitļa jēdziena, bez prasmes pareizi saskaitīt, atņemt, reizināt un dalīt cilvēces attīstība nav iedomājama. Pakāpeniski ir attīstījusies arī ģeometrija.
Mūsdienu cipari ir attīstījušies gadsimtu gaitā, pie tam daudzām tautām atšķirīgā veidā. Vēsture māca, ka matemātisko zinātņu attīstība vienmēr bijusi cieši saistīta ar cilvēku sabiedrības un ražošanas spēku attīstību. Matemātikas pozitīvo lomu cilvēces kultūras, zinātnes un tehnikas attīstībā nav iespējams pārvērtēt, jo gandrīz katrs cilvēku prāta un roku darinājums tā vai citādi ir saistīts ar noteiktu aprēķinu. Matemātiskās metodes vairākus gadu simteņus lietoja tikai astronomijā, fizikā un dažās citās zinātnēs. Šīs zinātnes savukārt diktēja matemātikas attīstības ceļus un prasīja, lai matemātika risinātu tikai šo zinātņu attīstībai svarīgos uzdevumus.
Mūsu dienās matemātiskās metodes dziļi iespiedušās gandrīz visās zinātņu nozarēs. Matemātiku izmanto fizikā un tehnikā, bioloģijā un medicīnā, astronomijā un ķīmijā, ekonomikā un lauksaimniecībā, valodniecībā un demogrāfijā utt., un tās savukārt liek matemātikai meklēt arvien jaunas attīstības perspektīvas.
Tai matemātikai, kuru pieņemts saukt par elementāro ir ilgs vēsturiskās attīstības laiks. Par elementārās matemātikas (ģeometrijas, algebras un trigonometrijas) periodu uzskata apmēram 2000 gadus ilgu laika posmu, kurš noslēdzās XVII gs. ar augstākās matemātikas rašanos.
Elementārās matemātikas periodu savukārt var sadalīt divos posmos: ģeometrijas periods (līdz mūsu ēras II gs.) un algebras periods (no II līdz XVII gs.).
Senās kultūras valstis Grieķija, Babilonija, Ēģipte devušas pirmos mums zināmos matemātiķus. Taless no Miletas, Pitagors, Eiklīds, Arhimēds, Herons no Aleksandrijas ir vieni no pirmajiem, kas likuši pamatus elementārajai matemātikai. …