Rainis jeb Jānis Pliekšāns – nenoliedzami viena no latviešu atpazīstamākajām personām. Daudzpusīgā darbība, spītējot trimdas apstākļiem, cīņa par tautas tiesībām un ideālisma veidošana literārajos darbos padara Raini par spilgtāko latviešu divdesmitā gadsimta personību.
Piedzimdams turīgā ģimenē, Rainis tika nodrošināts ar izglītību un naudas resursiem, lai būtu vieglāk izkopt savu personību. Viņa ģēnijs zināšanu jomā atklājas 1897. gadā, kad vienpersoniski tiek iztulkots sarežģītais J. V. Gētes „Fausts”. Izcilās līdera dotības parādās, uzņemoties vadību kā „Jaunajā strāvā”, tā arī Sociāldemokrātu partijā un arī būdams Latviešu komitejas priekšsēdētājs Šveicē Kastanjolas trimdas laikā. Atgriezdamies dzimtenē 1920. gadā, Rainis turpina aktīvi darboties tautas, it īpaši proletariāta labā, uz laiku ieņemdams izglītības ministra amatu. Raini raksturo neatlaidīga darbošanās savas tautas labā no mūža sākuma līdz tā beigām.
Mūsdienās daudzi cilvēki nesimpatizē Rainim viņa politiskās pārliecības dēļ. Aizraušanās ar Marksa un Engelsa komunisma teoriju tiešām bija raksturīga Rainim, taču – vai viņš varēja paredzēt, ka šis režīms būs tāda izgāšanās, kādu latvieši piecdesmit gadus ir piedzīvojuši? PSRS laikos sludinātā Raiņa lojalitāte pret lielvalsti un pastāvošo iekārtu, ticība komunismam noteikti nomelno dzejnieku/politiķi vairāku cilvēku acīs. Tāpat arī dzejā jūtamās proletariāta vienotības iezīmes padara Raini par „brīvās Latvijas nodevēju”.…
