Ievads
Salvadors Dalī ir viens no pēdējā gadsimta aprunātajiem māksliniekiem. Ir reti sastopami cilvēki, kas neko nezin par šo 20.gs. skandalozo, spilgto un tik ļoti talantīgo personību. Dalī bija personība, kura tiecās uz lielo patstāvību un neatkarību savās mākslinieciskajās izpausmēs. Viņš bija pret ierasto un tradīcijām. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ pievienojās sirreālistiem, bet tomēr arī tas nebija tas īstais, kas palīdzētu viņam atraisīties un izteikties līdz galam. Viņā neparastā, bieži vien- haotiskā, nesaprotamā, sarežģītā domāšana bija kaut kas augstāks par visiem sirreālistiem. Viņa darbus nav iespējams saprast neieklausoties pašā Dalī. Ir vispirms jāiepazīst šis mākslinieks, viņa domāšanas gaita, viņa filozofija un tikai tad var mēģināt izprast Dalī mākslu. Tā ir ļoti smalka niansēs un katrai lietai ir sava jēga. Ļoti lielai sabiedrības daļai šī mākslinieka daiļrade tomēr nebija un vēl joprojām nav pieņemama, jo viņš runā par lietām un parādībām, par ko nav pierasts skaļi runāt. Tās ir viņa anālās vīzijas(tā viņš pats tās nodēvējis). Dalī attēloja dažādas cilvēka ķermeņa daļas, orgānus un dažādas parādības, kas lielākai daļai cilvēku izsauc riebumu. Bet tās taču ir reālas lietas, kas eksistē mūsos un ap mums! Bet savā ziņā jau tas arī bija Salvadora Dalī mērķis- likt cilvēkiem trīcēt, novērsties riebumā, kliegt un vaimanāt. Tik un tā cilvēku interese ir milzīga par viņu un viņa mākslu.
…
