Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.09.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Tests', 1.
  • Referāts 'Tests', 2.
  • Referāts 'Tests', 3.
  • Referāts 'Tests', 4.
  • Referāts 'Tests', 5.
  • Referāts 'Tests', 6.
  • Referāts 'Tests', 7.
  • Referāts 'Tests', 8.
  • Referāts 'Tests', 9.
  • Referāts 'Tests', 10.
  • Referāts 'Tests', 11.
  • Referāts 'Tests', 12.
  • Referāts 'Tests', 13.
  • Referāts 'Tests', 14.
  • Referāts 'Tests', 15.
  • Referāts 'Tests', 16.
  • Referāts 'Tests', 17.
  • Referāts 'Tests', 18.
  • Referāts 'Tests', 19.
Darba fragmentsAizvērt

Psihodiagnostiskās metodes galvenā īpatnība ir tās mērvērtīgā virzība, tāpēc psihodiagnostikas metodes satura izstrādei, ar tās palīdzību organizētajai diagnostikai un iegūto rezultātu interpretācijai tiek izvirzītas īpašas prasības.
Psihodiagnostiskā metode aptver samērā daudz pēc satura un nozīmes atšķirīgu speciāli izstrādātu metodiku — testu.
Vārds «tests» ir cēlies no senfranku valodas un nozīmē «bļoda». Vēlāk šo vārdu aizguva latīņu valoda, kurā vārds «testa» nozīmēja «vāze no māla». Ilgu laiku ar šo vārdu apzīmēja nelielus māla traukus, kurus, veicot savus eksperimentus, izmantoja alķīmiķi. Mūsdienu saturu jēdziens «tests» ieguva 19. gs. beigās. Psiholoģisko saturu šajā terminā ieviesa Č. Darvina brālēns F. Galtons (F. Galtori) (1882—1911). Radot spēju noteikšanas anketu, viņš to nosauca par testu (angl. — tēst — prove, īss mēģinājums, pārbaude). Tieši psiholoģijas zinātnē terminu «tests» ieviesa Dž. Ketels (J. Cattelī) 1890. gadā. Tests ir standartizētas procedūras noteiktas uzvedības vai pazīmju mērīšanai
Mūsdienu sociālajā psiholoģijā ar testu palīdzību pēta intelektu, personības īpatnības, darbības izpildes ātrumu un rezultativitāti, risina ar dažādām atlasēm saistītus uzdevumus.1
Testa 6 būtiskas īpašības:
1.Mēra noteiktu pazīmi ( personības iezīmes, intelektuālās spējas);
2.mēra noteiktu un ierobežotu indivīdu populāciju, kam piemīt psihes parādība un noteiktas sociāldemogrāfiskas pazīmes (bērni no 12-16 gadiem);
3.standartizēts pazīmes mērītājs, jo:
Dažādiem indivīdiem piemēro vienādu testēšanas procedūru vienādos apstākļos;
lieto vienotu punktu skaitīšanas sistēmu, pamatojoties uz noteiktu mērījuma skalu;
nosaka mērītās pazīmes kvantitatīvās normas, tas ir, vērtību biežumu sadalījumus populācijā, pamatojoties uz izlases mērījumiem;
4.ir ticams (mērījumi ir stabili laikā);
5.ir valids ( Tas patiešām mēra to pazīmi, kā mērīšanai ir radīts);
6.ir objektīvs mērītājs, jo indivīda testa vērtības tiek interpretētas nevis pamatojoties uz psihologa subjektīvo viedokli par tām, bet pamatojoties uz to vietu, izlases vērtību sadalījumu rindā (tas ir normām) kā arī saskaņā ar testa ticamības un validitātes īpašībām.2
Testu lielā daudzveidība rada nepieciešamību tos sistematizēt un klasificēt.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants