Pēc Džona Loka, sabiedrība ir cilvēku kopība, kas radīta vienīgi tāpēc, lai nodrošinātu, saglabātu un veicinātu tās locekļu pilsoniskās vajadzības. Par pilsoniskajām vajadzībām Dž. Loks uzskata dzīvību, brīvību, veselību un sava ķermeņa neaizskaramību, kā arī īpašuma tiesības uz tādām lietām kā nauda, zeme, ēka, mājas iekārta un tamlīdzīgi (Lasmane, S., 2006, 157). Savukārt par brīvību Dž. Loks saka, ka tā ir cilvēka spēja ar saprātīgām pārdomām par daudzveidīgajiem motīviem izvēlēties darbības virzienu un veidu (Rubenis, A., 2001, 317), brīvība sniedz iespēju izvēlēties (Rubenis, A., 2001, 319). Tas nozīmē, ka katrs cilvēks ir tiesīgs izvēlēties, kādai reliģiskajai konfesijai viņš piederēs. „Vēstulēs par toleranci” Dž. Loks trupina: „Pilsoniskās pārvaldes pienākums ir nodrošināt visiem cilvēkiem un katram pilsonim vienādā mērā šo lietu taisnīgu pieejamību ar neitrālu un vienlīdzīgu likumu palīdzību. Ja kāds sadomā pārkāpt sabiedriskā taisnīguma un vienlīdzības likumus, (..) tad viņa pārgalvīgā rīcība jāaptur ar bailēm no soda” (Lasmane, S., 2006, 157). …
