Pēc Pola Anrī Holbaha domām tieši politikas aicinājums veidot tautu tikumus. Cilvēkos ir jāiepotē tādi ētiskie principi kā savu dabisko pienākumu apzināšana, taisnīguma izpratne, sabiedriskuma jūtas, uzticība dzimtenei, dziļa cieņa pret tikumu, tieksme būt noderīgiem. Likumdošanai jārosina cilvēkus būt pateicīgiem un par nepateicību jāsoda. Taisnīgai likumdošanai jāveicina to nozaru attīstība (māksla, zinātne u.c.), kura nes patiesu labumu visai sabiedrībai gan no ētisko principu, gan arī no materiālā aspekta, jāizskauž neuzticība, meli, krāpšana, kas parasti ir par iemeslu negatīvismam un sašķelšanās procesam sabiedrībā. Dzīves pieredze un saprāts dod iespēju izprast noteikumus, kuri izriet no saistībām starp dažādiem cilvēkiem, sabiedrībām, nācijām, bet šo noteikumu apkopojums veido universālu likumu kodeksu, pēc kura jāvadās visām pasaules nācijām. Pavisam citu skatu uz cilvēka rīcību sabiedrībā paver N.Makjavelli revolucionārie pieņēmumi, kas balstās uz principu „mērķis attaisno līdzekļus”. Tikai krāpjot citus cilvēks (it īpaši pie varas esošs) īsteni var iegūt varu un citus labumus. Ja analizē to, kā cilvēkam būtu labāk dzīvot, tad šajā gadījumā nepastāv morāles principi, vienīgi izveicība un krāpšana, kas ir uzvaras pamatā. Pieklājīgs iegansts pārkāpt solījumu atradīsies vienmēr.…
