Tāds ir mans iespaids par filmu “Dārznieks” un šo tematu “Cilvēks un daba”. Es, protams, šīs visas lietas pilnībā neizprotu, vienkārši daudz kas ir dzirdēts, redzēts vai izlasīts, no kā arī veidojas mans viedoklis. Varbūt, es pārāk plaši kaut ko pieminēju, bet viens man ir skaidrs, ja ne pašiem, tad mūsu bērniem būs jākļūst par savas zemes “dārzniekiem”, citādi tas labi nebeigsies.
Ievērojot ārkārtas ierobežojumu mēs ar ģimeni iestādījām vairākus ogu krūmiņus un kociņus, un tas ir tik brīnumaini, kādu prieku un pilnības sajūtu var izjust stādot stādiņus, aplejot tos ar ūdeni. Tagad tik atliek gaidīt, kad krūmiņi “apstiprinās” mūsu dāvātās rūpes un dos ražu mums un nākamajām paaudzēm.
Šī situācija ar pandēmiju mums liek aizdomāties un ir dāvājusi iespēju visiem izglītoties par dabu un tās iemītniekiem. Tāpēc mīlēsim zemi un dabu, cerēsim turpmāk arī bez dažādu stihiju un pandēmiju palīdzības ieraudzīt un cienīt pamatvērtības – zemi, ūdeni un sauli, bez kā viss dzīvais nevar iztikt!
…
