Kaut arī nepastāv vēl vienota prognozēšanas sistēma un politika, taču pētījumi par šo aktualitāti tiek veikti. Pētījumi tiek veikti gan no dažādiem viedokļiem, gan dažādos aspektos un niansēs. Pētīti tiek tautsaimniecības sektori, darbaspēka profesionālā mobilitāte,, darba samaksa, reģionu specifika, darba apstākļi un riski, bezdarbs un sociālā atstumtība, kā arī vēl daudzi citi pētījumi, kas skar darba tirgu Latvijā. Pētījumus veic dažāds institūcijas, gan ministrijas ( Ekonomikas, Labklājības ), gan aģentūras, gan pašvaldību institūcijas, tāpat izveidoti atsevišķi uzņēmumi, kuri strādā pēc pasūtījuma. [ 3. ]Izveidotas interneta mājas lapas ar pētījumu publikācijām, kas pieejamas arī pārējai sabiedrības daļai.
Šie pētījumi nepieciešami, lai izdarītu secinājumus par radušos situāciju, lai , izrietot no tiem , rast risinājumus, radītu veiksmīgu darba tirgus politiku, veicinātu tās attīstību. Laiks valdībai ne tikai veikt pētījumus, bet arī ķerties klāt pie sistēmas sakārtošanas, apvienojot visus savus un šajā sfērā iesaistīto spēkus.
…
darbs veikts 2008. gadā, bet ir izmantojams salīdzinājumam kā pirmskrīzes periods. Latvijas darba tirgū ir izveidojies tāds kā apburtais loks – nav darba un nav darbinieku. Nav noslēpums, ka atrast darbu, kas atbilst darba meklētāja prasībām, nav viegli. Izrādās, ka ar šo problēmu saskaras arī darba devējs – problemātiski ir sameklēt piemērotu darbinieku konkrētai vakancei. Vairumā gadījumu nesaskan abu pušu vēlmes un izpratne par nepieciešamo. Iespējams darba meklētājs izvirza pārāk augstas prasības, piemēram, tikko beidzot augstskolu jaunajam darba meklētājam gribas visu uzreiz, uzstādot savai kvalifikācijai neadekvātas prasības. Taču galējība ir arī otrā pusē – daudzi runā, ka cilvēki negrib strādāt, ir liels darbinieku trūkums un liels bezdarbs, bet kurš gan gribēs ,piemēram, krāsot žogu, ja par to maksā santīmus. Reizēm darba devēji piedāvā tik niecīgu samaksu, par kādu strādāt gatavs tikai retais. [ 1.]Tā, lūk, abpusējs viedoklis, kuram arī nevarētu nepiekrist.
