Kumulatīvā jeb aditīvā polimērija: dominantajiem polimērajiem gēniem akumulējoties, to darbība summējas (kumulatīvs efekts). Pirmais to novēroja Mendelis, krustojot sarkanus ar baltiem puķuzirņiem, bet pierādīja Nilsons-Ēle 1909. gadā, pētot kviešu graudu krāsas pārmantošanu. Apzīmējot vecāku genotipus ar A1A1A2A2 (purpursarkans) un a1a1a2a2 (balts), F1 paaudzē iegūst pēcnācējus ar vidēju krāsas izpausmi A1a1A2a2, savukārt F2 paaudzē novērojami graudi ar dažādu dominanto gēnu skaitu, līdz ar to krāsu pārejas no purpursarkana A1A1A2A2 (1/16 īpatņiem) līdz baltam a1a1a2a2 (1/16 īpatņiem) (4.att.) (Altšūters, Poļakovs 1975, Leja 1979). Šādi tiek pārmantotas atsevišķas cilvēku kvantitatīvās pazīmes, kurām populācija pastāv nemitīga mainība, piemēram, auguma garums, intelekta līmenis, ādas krāsa, arteriālā asinsspiediena augstums u. c. (Leja 1979, Lāce nepubl.).
…
