Pēc būtības lēmums ir labākās alternatīvas izvēle. Lēmums ir darbinieku grupas vai atsevišķas darbinieka darbības rezultāts. To raksturo savlaicīgums, pilnīgums, pamatotība un citi kvantitatīvi un kvalitatīvi parametri.
Lēmumu pieņemšana ir vienas vai vairāku iespējamo alternatīvu izvēles process. Lēmumu pieņemšana ir visa procesa galvenais, izšķirošais posms. Lēmuma pieņemšana praktiski nozīmē dot atbildes uz vairākiem jautājumiem. Tā nozīmē nepārtrauktu problēmu risināšanu.
Lēmumu pieņemšanas tipi:
Ja kāda konkrēta problēma atkārtojas (atgadās bieži), tad parasti to atrisina pēc jau zināma scenārija, rutīnas. Šādā veidā pieņemtus lēmumus uzskata par programmētiem lēmumiem. Tie neprasa lielu laika patēriņu un pūles un ir saistīti ar specifisku noteikumu, programmu lietošanu. Dažreiz šāda veida lēmumus var izteikt skaitļos un alternatīvu skaits ir strikti ierobežots.
Ja konkrētajam gadījuma ir cita rakstura iezīmes, kas nav bijušas iepriekšējo problēmu risināšanas gaitā, tad nepieciešama īpaša pieeja. Šādus lēmumus definē kā neprogrammētus lēmumus un tos pieņem, risinot jaunas, neordināras problēmas. Šādu lēmumu pieņemšana saistās ar lielu atbildību, teicamu intuīciju, radošu pieeju, augstu mobilizēšanās spēju.
Zemākajā līmenī apmēram 2/3 visu lēmumu ir programmēti, problēmas atkārtojas bieži, nav liela riska utt. Menedžmenta līmenim augot, palielinās lēmumu skaits, kur vajadzīga plaša, radoša pieeja. Praksē visi lēmumi parasti ir šo abu tipu apvienojumi.…
