Viduslaiku filozofija bija raksturīga kristietības un filozofijas sasaiste. Šī filozofija ir kristīga filozofija tiklab savos nodomos kā veidotājos, kuri gandrīz visi bija garīdznieki. Galvenais bija ticība un Svētajiem Rakstiem atbilstošu dogmu noformulējums.
Sholastika jeb skolas teoloģija sistematizēja ticību, lai to varētu gan mācīt, gan iemācīties. Teoloģija kļuva par baznīcas skolas priekšmetu – sholastisko filozofiju. Atšķirībā no antīkās filozofijas, viduslaiku filozofija bija centrēta uz Dievu – teocentriska.
Pirmais periods laika ziņā vēl sakrīt ar antīko pasauli. Tas bija patristikas laiks. Tai bija raksturīgi baznīctēvu (patres) centieni ar antīkās filozofijas palīdzību izveidot un nostiprināt kristietības mācību. Periodu, kas sākās 9.gs., vispār apzīmē kā sholastiku. Sholastikai raksturīgs atskats uz agrākajām zināšanām, kritiska to iztirzāšana, kā arī to tālāknodošana mācību formā.…
