Neskatoties uz situāciju (rusifikācija, autonomijas un privilēģiju likvidēšana, ierēdņu sastāva nomainīšana u.c.), kas norisinājās Krievijai piederošajās zemēs, 19. gs. bija laiks, kad daudzās Eiropas zemēs tika dibinātas nacionālās kustības, un Baltijas zemes nebija izņēmums. Ne velti 19.gs. vidu uzskata par laiku, kad sākās pirmais latviešu tautiskās atmodas laikmets. Galvenais, kas sekmēja šāda laikmeta nosaukuma rašanos, ir Jaunlatvieši – progresīva izglītotu cilvēku nacionāla kustība 19.gs. 50.-60. gados, kas cīnījās par latviešu tautas tiesībām un nacionālās identitātes apzināšanu un saglabāšanu.
Nozīmīgākās jaunlatviešu idejas, kas tika izplatītas pateicoties jaunlatviešu izglītotībai Eiropas modernajās nacionālisma un liberālisma idejās, kā arī kultūras jomā, bija idejas par nepieciešamību attīstīt latviešu kultūru, valodu, rūpēties par tautas izglītību, un tas viss sevī, protams, ietvēra etniskās piederības atzīšanu, lepošanos ar to, tās pilnveidošanu un saglabāšanu.…
