Es esmu rīdzinieks, tāpat kā dzejnieks Aleksandrs Čaks. Es esmu dzimis un uzaudzis pilsētā – Rīgā. Mūs šķir tikai laiks. A.Čaka dzejā Rīga ir attēlota 20.- 30. gados. Lai gan pagājuši gandrīz 90 gadi, mūsdienu Rīga ir tāda pati – ar ielām, afišām, tramvajiem, kioskiem un tās cilvēkiem. Visus rīdziniekus vieno kopēja izjūta – pilsētas izjūta.
Čaks savā dzejā „uzliek sirdi uz trotuāra”. Viņam sāp, kad viņš redz mazu zēnu ar zilumu uz vaiga, kādu vīru, kam nesen ir mirusi sieva un kara invalīdu, kurš zaudējis kājas.
…
