Šizofrēnija

Schizophrenia; Schizophrenic) — psihiski traucējumi, ar raksturīgiem psihotiskiem simptomiem, kuru organiskā daba vai afektīvais raksturs nav uzrādīts. Precīzas šizofrēnijas definīcijas vēl nav, tomēr pētījumi liecina, ka tās pamatā ir nopietni smadzeņu darbības traucējumi. Tiek minēti vairāki traucējumu veidi, taču līdz šim vēl neviens no tiem pētījumos nav vēl guvis neapstrīdamu apstiprinājumu. Ar to slimo katrs simtais mūsu planētas iedzīvotājs. Saslimt var jebkurā laikā , taču visbiežāk tas notiek 15-30 gadu vecumā.
Vārds “šizofrēnija”; nozīmē- “sašķelta dvēsele”, to ieviesa Šveices psihiatrs , psihoanalītiķis-Eižens Bleilers 1911. gadā. Dažas desmitgades pirms viņa, vācu psihiatrs Emīls Krepelīns šo fenomenu sāka dēvēt par dementia praecox ( priekšlaicīga demence), norobežojot to no maniakāla un depresīva stāvokļa.
Ar šizofrēnijas izpēti sākās K. G. Junga pētnieciskā karjera garīgi slimo pacientu klīnikā Burhgolcā. Pētījumu rezultāti sniedza daudz plašāku psihiskās enerģijas raksturojumu, salīdzinot ar Z. Freida pētījumiem. Z. Freids uzskatīja , ka šizofrēnija, līdztekus ar citiem psihiskajiem traucējumiem attīstās, slimniekam apspiežot seksualitāti, un pārvietojot erotisko interesi no ārpasaules objektiem uz iekšieni. K.G. Jungs uzskatīja, ka kontaktu ar ārējo pasauli var uzturēt arī citos veidos, neizvirzot kā primāro seksualitāti, bez tam saiknes ar realitāti zaudēšanu, ka ir tik raksturīga šizofrēnijai, nevar saistīt tikai ar seksuālo tieksmi.
K. Jungs veidoja savu pieeju, vadoties no vispārējā postulāta par to, ka psihiskie traucējumi raksturojas ar personības atdalītību , savukārt psihiskā veselība ir k ā personības vienotības izpausme. Šizofrēnijas gadījumā personība tika atklāta sašķēlusies daudzās vienībās, nevis 2-3 kā histēriju gadījumos. Bez tam, ja histēriķis saglabāja kontaktu ar realitāti , izmantojot noteiktu personības daļas palīdzību, ko tajā laikā jau dēvēja par “ego”, tad šizofrēniķim šis kontakts bija zudis, jo “ego “ kļuva par bezapziņas ielaušanās upuri un veidojās par kādu vienu “balsi ”starp daudzām.
Savu pieņēmumu robežās par kolektīvo bezapziņu un vadoties pēc arhetipu teorijas , Jungs nonāca pie pārliecības, ka psihozi vispār un šizofrēniju daļēji var izskaidrot kā:
1)Ego pārpildītību ar kolektīvās bezapziņas saturu,
2)kompleksu , vai kāda atsevišķa kompleksa spiedienu uz personību.…