-
Džeza ietekme uz cilvēku salīdzinājumā ar elektronisko mūziku, vērojot tā izmaiņas ķermeņa valodā un mīmikā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Rezumējums | 3 | |
| Ķermeņa valoda | 4 | |
| Kas ir ķermeņa valoda? | 4 | |
| Ķermeņa valodas vēsture | 4 | |
| Ķermeņa valodas nozīme | 5 | |
| Mūzika | 5 | |
| Mūzika un ķermeņa valoda | 5 | |
| Džeza un elektroniskās mūzikas skanējums | 6 | |
| Metodes apraksts | 7 | |
| Procedūra | 7 | |
| Instrumentārijs | 7 | |
| Dalībnieki | 8 | |
| Rezultāti un secinājumi | 8 | |
| Literatūras saraksts | 13 |
Kas ir ķermeņa valoda?
Pasaulē seju neuztver kā atsevišķu objektu, bet kā visa ķermeņa sastāvdaļu. Parasti seja un ķermenis darbojas kopā, lai atspoguļotu cilvēka emocionālo stāvokli. Vairākos pētījumos ir pierādīts, ka sejas izteiksmi ļoti ietekmē ķermeņa valoda (Mērena, van Heijnsbergena, de Geldere 1).
Ķermeņa valoda ir unikāls neverbālās saziņas veids, kad mēs izsakām sevi vai nododam informāciju, izmantojot apzinātus, vai neapzinātus žestus, ķermeņa kustības un sejas izteiksmes. Šīs saziņas veids var aizstāt runu, pastiprināt to vai parādīt mūsu noskaņojumu (Kumars 7).
Ķermeņa valoda radusies evolūcijas gaitā, dažādu pakāpenisku izmaiņu rezultātā. Sākot ar zivīm, pēc tam abiniekiem un reptiļiem, līdz beidzot ar zīdītājiem. Šī tendence – cilvēkam sevi izteikt ar žestu palīdzību, ir lielā mērā saistīta ar aizvēsturiskajiem pērtiķiem, kuri ir pielīdzināmi mūsdienu šimpanzēm. „Arī pērtiķi un mērkaķi, tāpat kā cilvēki, dusmās atiež priekšējos zobus, bailēs sarauc uzacis un izsalkumā, lai satvertu barību, lieto īkšķus un pirkstus”. Ķermeņa valodu galvenokārt lieto, jo tā papildina un pastiprina izteiktos apgalvojumus, aizstāj valodu un izsaka jūtas un domas (95).
Ķermeņa valoda ietver žestus un verbālus signālus. Lielākoties signāli ir iedzimti, daļu apgūstam dzīves laikā, bet citus mantojam ģenētiski (7).
Cilvēka seja izrāda bailes dažādos apstākļos. …
Mūzika nenoliedzami ir ļoti tuva cilvēka ķermenim, tā parādās ķermeņa kustībām, izmaiņās, ietekmē cilvēka emocionālo stāvokli un iekšējo pasauli. Mūzikas skanējuma radītais ir gan redzams, gan dzirdams, jo cilvēks ar savu ķermeni atbild mūzikai. Savukārt, ķermenis ir kā mediators, starpnieks jeb komunikācija starp mūziku un cilvēka smadzenēm. Mūzika var ietekmēt pat mūsu elpošanu un garastāvokli. Ja zinām, ka mūzika ir tāds spēks, ir vērts to iepazīt. Šajā pētījumā koncentrējos uz to, kā mūzika ietekmē cilvēka ķermeņa valodu un mīmiku. Ķermeņa valoda ir mūsu slēptāko nodomu spogulis un var būt arī ļoti labs ierocis. Tā parāda to, ko nepasakām un ļauj mums pateikt to, ko grūti izrunāt. Tā būtiski paspilgtina jebkuru komunikāciju, un bez tās nav iedomājama mūsu dzīve, jo tā daudz nosaka dažādās dzīves situācijās, kur mūsu ķermeņa valoda mūs var gan pasargāt, gan nodot.
