Plānu galvenokārt veidoja štāba virsnieks Alfrēds fon Šlīfens, ģenerālštāba priekšnieks līdz 1905. gadam, bijušais ģenerālštaba vēsturiskās nodaļas priekšnieks. Viņš bija azartisks, nopietns, izglītots, viņam ļoti patika kaujas pie Kannām ideja, kur uzvarēja mazāk stiprāka armija. Šī kauja arī parādīja, ka Vācijas murgu - karu divās frontēs (rietumos ar Franciju un austrumos ar Krieviju) - var uzvarēt, izmantojot viltīgāku un interesantāku taktiku - Blitzkrieg. Tāpēc Šlīfens rūpīgi aprēķināja mobilizācijas tempu katrai valstij, kas Vācijā bija 4 nedēļas, Francijā - 6 nedēļas, bet Krievijā - 8 nedēļas (ja pilna mobilizācija, tad 2 gadi, vāji attīstītas loģistikas, administrācijas un plašās teritorijas dēļ), un nonāca pie secinājuma, ka, sākumā uzsākot karu ar Krieviju, karš var ievilkties, jo Krievija pamazām mobilizēsies - vilks armijas krājumus -, un Francijai būs laiks nākt tai palīgā. Tāpēc Vācija plānoja, ka vispirms sāks karu ar Franciju, pēc 39 dienām sakaus to, pēc 2 nedēļām ar vilcienu Vācijas armija sasniegs Krieviju, kad Krievija būs mobilizējusies tikai 60 dienas.…
