Vudro Vilsons – politiķis, pedagogs, jurists, divdesmit astotais ASV prezidents, cilvēks ar cēlām idejām, Amerikas domas radītājs, ārpolitiskā virziena norādītājs... Ne velti viņš iegājis vēsturē ar iesauku Skolmeistars politikā. Cilvēks, kura idejas dzīvo arī šodien un tas, manuprāt, ir galvenais.
1856. gada 28. decembrī prezbiterāņu mācītāja, skolotāja ģimenē Stoktonā, Virdžīnijas štatā nāca pasaulē Tomas Vudro Vilsons - nākamais ASV prezidents. Viņš mantoja no tēva oratora un organizatora prasmi, kas viņam vēlāk lieti noderēja. Tika audzināts stingri reliģiozā garā un viss sākotnēji liecināja, ka viņš sekos tēva pēdas. Bet tas tā, protams, nenotika, jo studējot Prīstonas universitātē viņu arvien vairāk aizrāva politika. Par viņa ideālu kļuva angļu liberālais valstsvīrs Viljams Gledstouns. Pabeidzis studēt juridiskās zinības, viņš drusku pastrādāja par juristu Atlantā, Džordžijā un saprata, ka jurisprudence nav viņa aicinājums.
1883. gadā Vilsons iestājās Džona Hopkinsa universitātē Baltimorā, lai studētu politiskās zinības. Viņa diplomdarbs bija grāmata „Congressional Goverment” (1885), kas viņu padarīja slavenu ārpus universitātes aprindām. Viņam piemita talants rakstīt un 1899. gadā klājā nāca klajā viņa pētījumu galvenais auglis grāmata „The State”.
1890. gadā sāka strādāt Prīstonas universitātes juridiskajā katedrā. Vislabāk viņam padevās pasniegt tādus kursus, kas bija saistīti ar politiskajām zinībām.
1902. gadā Vilsonu ievēlēja par Prīstonas universitātes rektoru, cilvēki ārpus universitātes viņu cienīja, bija laimīgi precējies un audzināja trīs meitas, materiāli labi nodrošināts.…
