• Saskaņā ar CL 1442. pantu faktiska maldība darbības izdarītājam nekaitē, ja vien tā nav notikusi viņa paša neuzmanības dēļ. Maldība varēja notikt tikai tādā variantā, ja Ansis parakstīja vienošanos to nemaz neizlasot vai arī izlasot, bet nepievēršot kārtīgi uzmanību visām summām un lietām, kas tajā bija rakstītas, kā rezultātā tā bija viņa paša neuzmanība. Tātad, maldība darbības izdarītājam kaitē – Ansis parakstīja vienošanos, apliecinot to ar savu parakstu, taču īstenībā ar šīs vienošanās saturu pilnībā nebija iepazinies.
• Nevar apgalvot, ka banka nav ievērojusi labās ticības principu, kas noteikts CL 1.pantā, jo banka pieņēma un izskatīja Anša iesniegumu, pieņemot lēmumu par ikmēneša aizdevuma atmaksas termiņa pagarinājumu. Tātad, banka darīja visu pēc labas ticības, dodot Ansim iespēju parādu atmaksāt viņam izdevīgā termiņā. Tieši Ansis bija tas, kas neievēroja labās ticības principu nepildot savus pienākumus, jo arī pēc vienošanās noslēgšanas Ansis to nepildīja.
…
