1789. gada 14. jūlijā, ieņemot valsts cietumu Bastīliju, sākas Franču revolūcija. Bastīlija jau ilgu laiku bijis ienīsts karaļa varas simbols, jo šeit pēc karaļa pavēles bijuši ieslodzīti daudzi rakstnieki un domātāji, kas kritizē absolūtisma varas sistēmu. Bastīlijas iekarošana ceļ tautas pašapziņu. Līdz pat šodienai Bastīlijas ieņemšanas diena ir Francijas nacionālie svētki.
Sacelšanās, kurās nepiedalās masas, nav revolūcija; tajā jaunajos laikos ievērojama loma bija sievietei. Franču revolūcija sievietes stāvokli izmainīja ieguldījuma dēļ, ko tā bija devusi revolūcijai. Sievieti ‘pamodināja’ aicinājums pēc maizes, viņa tika iesaistīta vispārējā cīņā. Nav brīnums, ka sievietes bija Parīzes sacelšanās priekšgalā. Tikai pateicoties plašai sieviešu līdzdalībai, tauta guva uzvaru pār kroni. Viņas bija pirmās, kas 1789. gada 5. oktobrī nolēma maršēt uz Versaļu, tikai pēcpusdienā tām sekoja nacionālā gvarde. Šis ieguldījums netika ņemts vērā, un sievietes vispār netika pielaistas vēlēšanām, viņām netika dotas vēlēšanu tiesības.
…
