Bismarks ir uzskatāms par tā laika veiksmīgāko un, kā grāmatas Diplomātija autors H. Kisendžers apgalvo, ģeniālāko politiķi. Viņš spēja 20 gadus mānīt valstis ar spēka līdzsvaru, kamēr Vācija savu spēka potenciālu neuzkrītoši realizēja. Viņa īstenotā politika ieguva Vācijai starptautisku atbalstu un bieži izrādot centienus veidot kopīgu politiku, kļuva par galveno un ietekmīgāko politiķi visā Eiropā. Vācija straujā tempā ieguva varu un sāka uzkundzēties Eiropai, izvirzot savas prasības priekšgalā.
Vācijai apvienojoties straujā tempā tika veidota lielvara, realizējot un attīstot savu potenciālu iekšēji. Tika stiprināta ekonomika un attīstīta tirdzniecība, kas audzēja valsts spēku un ietekmi starptautiskajā politikā, neizvirzot sākotnēji savas prasības un interese priekšplānā, lai pie varas esošās lielvaras nejustu apdraudējumu. Tāpat Vācija arī nevēlējās apgūt jaunas teritorijas un neizmantoja ekspansijas taktiku, lai nodrošinātu drošību valstī, bet gan veiksmīgi un pārdomāti veidoja starpvalstu attiecības, lai mazinātu ārējo apdraudējumu. …
