Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.11.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 1.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 2.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 3.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 4.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 5.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 6.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 7.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 8.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 9.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 10.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 11.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 12.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 13.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 14.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 15.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 16.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 17.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 18.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 19.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 20.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 21.
  • Konspekts 'Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes', 22.
Darba fragmentsAizvērt

Morēnu pauguri veidojušies, ledājam uzvirzoties, zemledus apstākļos. Pauguri sastāv no sarkanbrūnas mālsmilts un smilšmāla nogulumiem. Tie ir dažāda lieluma un augstuma, sīki un lieli, zemi un augsti. Tie ir atšķirīgas formas: apaļi un iegareni ar lēzenām un stāvām nogāzēm. Pauguri plaši izplatīti visās Latvijas augstienēs. Pauguru kopas veido pauguraines, kurām raksturīga pauguru un ieplaku mija.

Morēnu paugurgrēdas veidojušās ledāja malās, ledājam atkāpjoties un atkārtoti uzvirzoties. Tāpēc tās veido ledāju kušanas ūdeņu nogulumi – grants un smilts. Morēnu paugurgrēdas sastopamas visās Latvijas augstienēs. Daudzviet Latvijā paugurgrēdās ierīkoti smilts un grants karjeri, kuros iegūst derīgos izrakteņus būvniecībai.

Platopauguriem kodolu veido morēnas nogulumi, bet virskārtu klāj bezakmens māla slānis. Uzskata, ka platopauguriem māla slānis izveidojies ledāja caurkusumos, ledāja kušanas ūdeņiem ieskalojot māla daļiņas no ledāja. Latvijā platopauguri sastopami Vidzemes, Latgales un Alūksnes augstienēs. Tie ir 20 - 40 m augsti, 1 - 4 km gari.
Ledāja kustības apstākļos ir veidojušās arī noteiktā virzienā (lielākoties ledāja plūsmas virzienā) orientētas, garumā stieptas reljefa formas. Latvijā šādas reljefa formas ir drumlini. Tie ir šauri līdz 5 km gari un 5 - 20 m augsti vaļņveida pacēlumi ar izteiktām nogāzēm. Drumlini kopā ar tajā pašā virzienā vērstām šaurām un garām ieplakām veido plašus apvidus – tās saucamos drumlinu laukus. Ievērojamākais ir Burtnieku drumlinu lauks, kas plešas no Valmieras uz ziemeļu rietumiem, iesniedzoties Igaunijas teritorijā. Otrs drumlinu lauks atrodas uz dienvidiem no Austrumkursas augstienes Lietuvas pierobežā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants