DNS struktūras atklāšana: Tajā pašā laikā,kad biologi ar vīrusu palīdzību pierādīja,ka DNS ir ģenētiskais materiāls,bioķīmiķi centās noteikt DNS struktūru.Pēc DNS struktūras var spriest,kā DNS glabā informāciju,jo informācijas glabāšana ir nepieciešams ģenētiskā materiāla nosacījums.
a) Nukleotīdu datu izmantošana:Bija zināms,ka DNS satur četrus dažādu veidu nukleotīdus.Divos nukleotīdos ietilpst purīnbāzes – adenīns(A) un guanīns(G),un divos pārējos ietilpst pirmidīnbāzes – timīns(T)un citozīns(C).Tika apgalvots,ka katrai sugai ir 25% katra veida nukleotīda,jo tā apgalvoja tetranukleotīdu teorija.Dažām sugām,kā,piemēram,zarnu nūjiņai un kukurūzai,patiešām ir apmēram 25%katra tipa nukleotīdu,kā to paredz tetranukleotīdu hipotēze.Tomēr vairumam sugu nav šādu proporcijuun katra veida nukleotīdu daudzums ir atšķirīgs.Tādējādi DNS dažādām sugām ir atšķirīga un atbilst ģenētiskā materiāla prasībām.Tomēr sugas ietvaros DNS ir patstāvīga.Arī tas atbilst ģenētiskajam materiālam izvirzītajām prasībām.A procentuālais daudzums = T procentuālo daudzumu,un G procentuālais daudzums = C procentuālo daudzumu.A + G daudzums vienmēr ir 50%,un T + C daudzums arī ir 50%.Šīs sakarības sauc par Čārgafa likumiem.
…
