Tēma par politiskā režīma jēdzienu un veidiem ir aktuāla ikvienam sabiedrības loceklim, jo ikviens cilvēks ir vairāk vai mazāk iesaistīts politiskajos notikumos, pirmām kārtām jau savā valstī. Politiskais režīms var ietekmēt cilvēku rīcību - rīkoties humāni vai agresīvi, būt pakļāvīgam vai neatkarīgam no valsts varas, just simpātijas vai nepatiku pret augstākstāvošiem, sabiedrībā atzītiem vadoņiem. Manuprāt, politiskais režīms attiecībā uz sabiedrību spēj vai disciplinēt cilvēkus viņu darbībā, vai tieši otrādi – izlutināt ar dažādām tiesībām, aizmirstot par elementāriem pienākumiem. Atkarībā no politiskā režīma veida, valstī valda normāla kārtība un sakārtotība vai haoss varas sadalīšanā un pašā sabiedrībā. Taču, kāds valsts pārvaldes veids būs valstī, lielā mērā atkarīgs no pašas sabiedrības, jo režīma eksistēšana atkarīga no tā, vai tauta pieņems to un paļausies uz vienu konkrētu personu, vai vēlēsies pati piedalīties varas veidošanā un gūt brīvību savās izpausmēs.
Atkarībā no tā, vai valsts vara kontrolē sabiedrību vai otrādi, kā tiek realizēta valsts vara visās dzīves jomās, ir pieņemts politiskos režīmus iedalīt demokrātijā, autoritārismā un totalitārismā. Šos režīmus var realizēt visdažādākajos veidos un starp līdzīgām iezīmēm atšķirsies gan valsts pārvaldes forma, gan sabiedrības tiesības un ierobežojumi, gan varas un pašu pilsoņu attiecības. Pēc manām domām, atšķirību starp režīmiem var saskatīt, ja izprast to, vai sabiedrība spēj kaut kādā veidā ietekmēt valsts varu un tās darbības politiskajā dzīvē.…
