Cilvēks nāk pasaulē ar spilgti izteiktu vajadzību iepazīt apkārtējo un savu iekšējo pasauli un citus cilvēkus. Šī vajadzība laika gaitā nevis mazinās, bet otrādi – pastiprinās. Cilvēces attīstības gaitā tā pārtapusi speciālā darbībā – zinātnē.
Cilvēka augstākais piepildījums ir kļūt par pilnīgu “ES”. Piedzimstot mēs ieejam apzinātības sfērā, mēs ieejam zināšanu līmenī un sākam saprast, ka mēs eksistējam.
Savukārt, sevi - sevis apzināšanos mums labāk palīdz izprast tāda zinātne kā psiholoģija.
Tātad psiholoģija pēta cilvēka psihi, pēta saistības ar garīgo, fizisko un dvēselisko.
Psihes izpausmju pamatformas sīkāk iedalās: procesos, stāvokļos un īpašībās.
Savukārt procesus iedala – izziņas un emocionālos gribas procesos. Tātad galvenie avoti, kanāli pa kuriem cilvēks iegūst informāciju par apkārtējo pasauli ir izziņas procesi. Psiholoģijā ir izdalīti vairāki šādi izziņas procesi, šajā referātā izklāstīšu divus no tiem – sajūtas un uztveri, jo šie izziņas procesi savā ziņā ir savstarpēji saistīti.…
