Dieviešu Māras un Laimas izcelsme un funkcijas latviešu folkloristikā vienmēr ir bijis klupšanas akmens un diskusiju iemesls. Šī problēma vēl vairāk saasinājās 20.gadsimta 20.gados, kad Māru sāka ne vairs kā kristīgo Mariju (iepriekš tas bija dominējošais uzskats), bet jau kā vienu no latviesu galvenajām un senākajām dievietēm. Liels šīs teorijas piekritējs bija A.Brastiņš, kurš velāk – jau emigrācijā esot – izdeva plašu apcerējumu par šo temu. Arī pašas latviesu tauatasdziesmas ir visai pretrunīgas, abām dievietēm ir grūti šķiramas funkcijas, kas tad arī ir par pamatu galvenajiem strīdiem folkloristu starpā. Par Laimas un Mās koncepciju latviešu vestītājfolklorā es patreiz negribētu runāt, jo šajā materiālā abas dievietes atklājas visai šauri, kas nerada interesi zinātniekos.
…
