Daudzi terminus Sēlija un Augšzeme lieto vienlaikus un uzskata tos par sinonīmiem. Termins Sēlija literatūrā sāka iesakņoties pēdējos gados kā zināms poētisms. Termins Augšzeme ir daudz senāks nekā Sēlija - jau G.F.Stenders savā „Lettisches Lexikon”(1789) min Augšzemi, augšgaliešus, lai nošķirtu tos no zemgaliešiem, kas zemajā galā dzīvo. Tā ir viena no teorijām – saistīt Augšzemes nosaukumu ar novada atrašanos Kurzemes-Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas sastāvā, kā pretnostatījums Lejaskurzemei. J.Stradiņš secina, ka starp terminu grupu Augšzeme – Zemgale Latvijā un Augštaitija – Žemaitija Lietuvā pastāv līdzība. Par terminu Sēlija izcelsmi visi pētnieki ir vienisprātis – tas saistāms ar baltu cilts sēļu vārdu. M.Skruzītis sēļu vārda izcelsmi saista ar novada dabas īpatnībām, tādēļ sēļu vārds būtu atvasināms no ”sala”. Valodnieki sēļu nosaukumu saista ar ūdens tecēšanu, līdz ar ko ”sēlis” ir ezeriem bagāta un purvaina apvidus iedzīvotājs. …
